Jaunumi

Meža aizsardzības aktualitātes.

Šogad mežā pēc aizvadītās vasaras kaitēkļu savairošanās slimību izplatība ir konstatēta, bet būtiski kaitējumi nav novēroti.

Lai novērtētu, vai īpašumu nav apdraudējis egļu astoņzobu mizgrauzis, būtu vēlams apsekot egļu audzes un novērtēt to veselības stāvokli. Ja pamana svaigi bojātas egles, it īpaši, ja tās ir ar zaļām skujām un fragmentāri atdalošos mizu stumbra vidū un augšdaļā, būtu jāpārliecinās, vai pie vainas nav egļu astoņzobu mizgrauzis. Jāmin, ka arī šogad kaitēkļu, tostarp egļu astoņzobu mizgraužu, skaits ir salīdzinoši zems.

Rūpīgi jāseko egļu audzes cirsmu malās un vietās, kuras apspīd saule. Apdraudētas var būt egles arī tur, kur novērojamas būtiskas mitruma režīma izmaiņas. Ja konstatē mizgrauža klātbūtni, tad bojātās egles jāizcērt sanitārā izlases cirtē vai cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma (sanitārā kailcirtē). Cirtes veidu izvēlas atkarībā no bojājuma apjoma. Mežistrāde šādās vietās būtu jābeidz vēlākais līdz nākamā gada aprīlim, lai neveidotos  jaunas savairošanās vietas.

Otrs kaitēklis, kas bīstams priedēm, ir galotņu sešzobu mizgrauzis. Šis mizgrauzis bojā priežu audzes, apdraudot pat dzīvus kokus. To ir grūtāk konstatēt, salīdzinot ar egļu astoņzobu mizgrauzi, jo tas ir sastopams priežu resnajos zaros galotnes daļā vai arī priežu stumbru daļā, kur nav kreves mizas.

Vietām konstatēti nelieli jaunaudžu kaitēkļu bojājumi. Kā būtiskāko var minēt priežu lielo smecernieku, kas bojā skuju koku stādījumus, apgraužot stādu mizu, ja nav veikta to aizsardzība. Atsevišķās audzēs novēroti arī priežu galotņu tinēja bojājumi. Šeit jāpiebilst, ka novērojami ir lokāli.

Šogad plaši novērojami ir arī dažādu sugu panglapseņu bojājumi. Daudz to bija redzams vasaras otrajā pusē uz ozoliem.

Meža īpašniekiem ieteicams regulāri apsekot savu meža īpašumu un, ja tiek konstatēti kādi kaitēkļu bojājumi, konsultēties ar speciālistiem.

Informācijas avots: Valsts meža dienests

Šovasar sākta Latvijas lauksaimniecības zemes izpēte.

Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki šogad ir sākuši Latvijas augsnes izpēti, kas sniedz gan informāciju par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tostarp kūdraugsni, gan arī ļauj atjaunināt un pilnveidot datus par Latvijas augsni.

Jau šāgada vasarā, balstoties uz vēsturiskajiem Latvijas lauksaimniecības zemes datiem, ir veikti dziļrakumi un papildināta augsnes profilu datubāze Rīgas reģionā, Zemgalē un Vidzemes augstienē.

Zemkopības ministrija kā projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI) atbildīgā partnere izsaka lielu pateicību zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem par atsaucību un atbalstu, zinātniekiem veicot augsnes zondēšanas, dziļrakšanas un paraugu ņemšanas darbu!

Šovasar intensīvi notikusi kūdras augsnes izplatības kartēšana lauksaimniecības zemē Viduslatvijā un Vidzemes augstienē, kā arī veikti dziļrakumu profili un ievākti augsnes paraugi laboratoriskajām analīzēm. Vienlaikus, izmantojot tālizpētes datus, tiek izstrādāts modelis, kas ar mākslīgā intelekta metodēm atvieglos kūdraugsnes izplatības precizēšanu dabā.

Pašlaik aktīvs darbs noris pie augšņu klasifikācijas sistēmas pielāgošanas lauka darbu apstākļos Taurenes pagastā, veicot augsnes dziļrakumu profilu aprakstīšanu un augsnes paraugu ievākšanu turpmākai laboratoriskai analizēšanai.

Līdztekus ir izstrādāts arī lauksaimniecības augsnes kartēšanas metodikas lauka darbu variants dažādos mērogos. Tāpat arī ir izstrādāts Latvijas nacionālās augsnes klasifikācijas sistēmas lauka darbu variants, veicot klasifikācijas pilnveidošanu, saskaņojot to ar starptautisko Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pasaules augšņu klasifikatora klasifikācijas sistēmu.

Visā Latvijas augsnes izpētes gaitā, kas ilgs vēl trīs gadus – līdz 2024. gada 31. janvārim, tiks iegūti rezultāti, kas sniegs informāciju par augsni ne vien lauksaimniekiem, bet arī zinātniskajām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm. Atjauninātā informācija par lauksaimniecības zemi būs noderīga, lai, plānojot un izstrādājot lauksaimniecības un klimata politiku, balstītos uz jaunākajiem datiem un atziņām. 

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Valsts atbalstītajās apdrošināšanas polisēs lauksaimniekiem nedrīkstēs iekļaut zemu atlīdzības limitu.

ir apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2021.-2022. gada plānošanas pārejas periodā, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas polisēs netiek iekļauts ļoti zems atlīdzības limits, kas nepasargā lauksaimniekus lielu zaudējumu gadījumā.

Tāpēc turpmāk:

• minimālā atlīdzības limita apmēram par apdrošināšanas polisē minētajiem riska faktoriem jābūt vismaz 200% no apdrošināšanas prēmijas,

• pašrisks, iestājoties polisē minētajiem riska faktoriem, nedrīkst mainīties atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no polisē minētajiem riska faktoriem,

• atbalstu nepiešķirs par tādām apdrošināšanas polisēm, kas paredz segt to slimību radītos zaudējumus, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju.

Noteikumos iekļauti arī šādi papildu nosacījumi atbalsta administrēšanai:

• brīdī, kad lauksaimnieks piesakās apdrošināšanas atbalstam, polisei ir jābūt spēkā esošai un līdz iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējai dienai apdrošināšanas polisei ir jābūt pilnībā apmaksātai,

• ja rodas aizdomas, ka apdrošināšanas polise nav ekonomiski pamatota vai nav apdrošināšanas mērķim atbilstoša, Lauku atbalsta dienests var pieprasīt skaidrojumu no apdrošinātāja vai atbalsta pretendenta,

• noteikumi dzīvnieku apdrošināšanai paredz atbalsta proporcionālu samazinājumu gadījumos, kad dzīvnieki apdrošināti uz periodu, īsāku par vienu gadu,

• apdrošinātājam noteikts pienākums informēt Lauku atbalsta dienestu par gadījumiem, kad apdrošināšanas līgums ir grozīts vai izbeigts pirms termiņa un lauksaimniekam atmaksāta apdrošināšanas prēmija vai tās daļa.

Lai atbalstu saņemtu arī pretendenti, kas apdrošināšanas polises iegādājušies pirms noteikumu stāšanās spēkā, visi minētie grozījumi attieksies tikai uz tiem apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti pēc 2021.  gada 20. Augusta.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Jaunas iespējas zemes izmantošanā – kā ar bērzu kompensēt ogļskābās gāzes izmešus.

Šajā pavasarī Latvijas uzņēmums “Not Hot Environmental Solutions” Valkas novada Kārķu pagasta “Pabēržos” 16 hektāru platībā iestādījis 32 tūkstošus bērzu. Šī jaunaudze 40 gadu laikā kompensēs 8,9 tonnas CO2, bet visi uzņēmuma līdz šim iestādītie koki – 16 tonnas CO2. Šobrīd “Not Hot Environmental Solutions” pieder astoņas apstādītas bērzu plantācijas dažādās Latvijas vietās. Tajās aug 57,8 tūkstoši koku.

“Not Hot Environmental Solutions” uzņēmumiem un privātpersonām piedāvā aprēķināt, cik tonnu CO2 katrs saražo atkarībā no saviem uzņēmējdarbības, sadzīves, transporta u.c. paradumiem, un piedāvā finansēt atbilstoša koku daudzuma stādīšanu, lai šo izmešu apjomu kompensētu. Koki paliek zemju īpašnieku pārvaldībā un pēc 40 gadiem tiks pārstrādāti mēbelēs, turpinot dzīvi jaunā ciklā. Tādā veidā ikvienam ir iespēja kļūt klimatneitrālam un pat klimatam draudzīgam, jau iepriekš kompensējot vairāk CO2, nekā tiek saražots.

Uzņēmums ir dibināts 2019. gadā. Tā idejas autori ir uzņēmējs Māris Simanovičs un vācu uzņēmējs ar pieredzi mežsaimniecībā Maikls Brokmans. Uzņēmuma mobilās lietotnes un kalkulatora izstrādē cīņai ar klimata pārmaiņām investēti 500 tūkstoši eiro.

Strādājot pie platformas, “Not Hot Environmental Solutions” ir sadarbojies ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu “Silava”, izstrādājot optimālu zemes apstādīšanas modeli un izkalkulējot CO2 piesaisti bērzu audzēm to dzīves cikla laikā. Lai varētu novērtēt personas vai uzņēmuma darbības rezultātā radušos CO2 emisijas, sadarbībā ar vides aktīvistu un pētnieku Jāni Brizgu izstrādāts kalkulators, kas pielāgots atsevišķi uzņēmumiem un privātpersonām.

Informācijas avots: Magnetic Latvia – Labs of Latvia

Meža nozare paraksta sadarbības memorandu.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un meža nozares nevalstiskās organizācijas pārstāvošā Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) ir parakstījusi sadarbības memorandu ar mērķi kāpināt atjaunojamo resursu un bioekonomikas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā.


Memorandā izvirzīti trīs stratēģiskie nozares mērķi:
– līdz 2030. gadam dubultot pievienoto vērtību uz vienu darba vietu meža nozarē;
– līdz 2030. gadam palielināt meža nozares saražotās produkcijas vērtību divas reizes;
– veidot mežaudzes par 25 % ražīgākas.


Memorandu parakstījušās organizācijas un uzņēmumi apņemas koordinēti sadarboties šo stratēģisko meža nozares un Nacionālā attīstības plāna (NAP2027) mērķu sasniegšanā.

Lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, meža nozare apņemas veicināt uz zinātnes atziņām balstītu meža kopšanas modeļu ieviešanu Latvijā un tādu mežu apsaimniekošanas prakses attīstīšanu, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu. Ir jāpalielina Latvijas mežu devums globālo klimata pārmaiņu mazināšanā un atjaunojamo resursu izmantošana. Ir jāveicina plašāka atjaunojamo koksnes materiālu izmantošana, piemēram, jāatbalsta koka māju būvniecība, tai skaitā izveidojot koka augstceltņu būvniecības programmu.

Mežsaimniecības un bioekonomikas produktu radīšana un izmantošana ir viens no stūrakmeņiem, lai noturētu un attīstītu ražošanu Latvijas reģionos, kas savukārt mazinātu reģionālas depopulācijas tendences.

“Meža nozare ir viens no tiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem, kuru gudri attīstot ir iespējams gūt ļoti daudzveidīgas ilgtermiņa dividendes visas valsts mērogā. Tās ir labi apmaksātas darba vietas visas valsts teritorijā, tie ir tradicionāli un inovatīvi eksporta produkti, un tā ir iespēja pilnvērtīgi atpūsties koptos un labi apsaimniekotos Latvijas mežos. Meža nozarei ir pa spēkam būt gan par vienu no vadošajiem sektoriem Latvijas iedzīvotāju kopējās labklājības palielināšanā, gan arī palīdzēt pildīt Latvijas saistības Eiropas zaļā kursa ietvaros. Kopti un kārtīgi apsaimniekoti meži vienlaikus ir gan atjaunojams ilgtermiņa dabas resurss, gan arī izcils ogļskābās gāzes piesaistes veids,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs.

Informācijas avots: Latvijas valsts meži