Jaunumi

Meža nozare paraksta sadarbības memorandu.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un meža nozares nevalstiskās organizācijas pārstāvošā Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) ir parakstījusi sadarbības memorandu ar mērķi kāpināt atjaunojamo resursu un bioekonomikas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā.


Memorandā izvirzīti trīs stratēģiskie nozares mērķi:
– līdz 2030. gadam dubultot pievienoto vērtību uz vienu darba vietu meža nozarē;
– līdz 2030. gadam palielināt meža nozares saražotās produkcijas vērtību divas reizes;
– veidot mežaudzes par 25 % ražīgākas.


Memorandu parakstījušās organizācijas un uzņēmumi apņemas koordinēti sadarboties šo stratēģisko meža nozares un Nacionālā attīstības plāna (NAP2027) mērķu sasniegšanā.

Lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, meža nozare apņemas veicināt uz zinātnes atziņām balstītu meža kopšanas modeļu ieviešanu Latvijā un tādu mežu apsaimniekošanas prakses attīstīšanu, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu. Ir jāpalielina Latvijas mežu devums globālo klimata pārmaiņu mazināšanā un atjaunojamo resursu izmantošana. Ir jāveicina plašāka atjaunojamo koksnes materiālu izmantošana, piemēram, jāatbalsta koka māju būvniecība, tai skaitā izveidojot koka augstceltņu būvniecības programmu.

Mežsaimniecības un bioekonomikas produktu radīšana un izmantošana ir viens no stūrakmeņiem, lai noturētu un attīstītu ražošanu Latvijas reģionos, kas savukārt mazinātu reģionālas depopulācijas tendences.

“Meža nozare ir viens no tiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem, kuru gudri attīstot ir iespējams gūt ļoti daudzveidīgas ilgtermiņa dividendes visas valsts mērogā. Tās ir labi apmaksātas darba vietas visas valsts teritorijā, tie ir tradicionāli un inovatīvi eksporta produkti, un tā ir iespēja pilnvērtīgi atpūsties koptos un labi apsaimniekotos Latvijas mežos. Meža nozarei ir pa spēkam būt gan par vienu no vadošajiem sektoriem Latvijas iedzīvotāju kopējās labklājības palielināšanā, gan arī palīdzēt pildīt Latvijas saistības Eiropas zaļā kursa ietvaros. Kopti un kārtīgi apsaimniekoti meži vienlaikus ir gan atjaunojams ilgtermiņa dabas resurss, gan arī izcils ogļskābās gāzes piesaistes veids,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs.

Informācijas avots: Latvijas valsts meži

Sezonas laukstrādniekiem – īpašs nodokļu režīms

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.
Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.
Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem

  • lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai;
  • lauksaimnieks 2021.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros;
  • lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Savukārt, lai sezonas laukstrādnieka ienākumiem varētu piemērot 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tam ir jāatbilst šādiem trim nosacījumiem: 

  • persona ir nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā;
  • personas ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro;
  • personai četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.

Gadījumā, ja sezonas laukstrādnieks vienā un tajā pašā zemnieku saimniecībā ir nodarbināts 65 kalendārās dienas pēc kārtas un viņa ienākumi mēnesī pārsniedz 3000 eiro, šādas darbinieks ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā darbinieks un turpmāk no viņa ienākumiem pilnā apmērā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Informācijas avots: Finanšu ministrija, Lauku atbalsta dienests

Kadastrālās vērtības Latvijā

Pašlaik Latvijā spēkā esošās kadastrālās vērtības iecerēts turpināt piemērot vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. To paredz ceturtdien, 4. februārī, Saeimā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi.

Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.

“Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut,” iepriekš akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu.

Lai grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Jau vairākus gadus Valsts zemes dienests (VZD) izstrādā jaunu kadastrālās vērtēšanas metodiku. Tādēļ kopš 2017. gada ir iesaldētas īpašumu kadastrālās vērtības, kas tiek izmantotas, piemēram, aprēķinot NĪN un piespiedu nomas maksu.

Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt 2019. gada oktobra beigās tika nolemts kadastrālās vērtības “iesaldēt” vēl uz diviem gadiem – līdz 2022. Gadam.

Informācijas avots: Latvijas Sabiedriskais medijs

Izmaiņas Latvijas nodokļu jomā 2021.gadā

Vienotais nodokļu konts
Ar 2021. gada 1. janvāri nodokļu maksājumiem tiek ieviests vienots konts. Konta numurs ir LV33TREL1060000300000. Līdz ar vienotā konta ieviešanu tiek mainīts arī gandrīz visu nodokļu samaksas termiņš – tas ir noteikts 23. datumā.
Atsevišķiem nodokļiem saglabāsies līdzšinējie konti – nekustamā īpašuma nodoklim, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklim, kā arī muitas maksājumiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana
* Maksimālais gada neapliekamais minimums – 3600 eiro (300 eiro mēnesī);
* Ienākumu apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu – 500 eiro mēnesī;
* Ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu – 1800 eiro mēnesī (iepriekš 1200 eiro).
Katra fiziskā persona ar tai prognozēto neapliekamā minimuma apmēru var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša alga ir palielināta no 430 eiro uz 500 eiro.
Atvieglojums par apgādībā esošu personu saglabājas līdzšinējā apmērā – 250 eiro.

Mikrouzņēmumu nodoklis
No 2021. gada Mikrouzņēmumu nodokli (MUN) var maksāt tikai individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. MUN maksātājs nedrīkst būt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs.
MUN likme ir atkarīga no apgrozījuma:
1) apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25 procenti;
2) apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā –,  40 procenti.

2021. gadā ir atļauts mainīt MUN statusu arī gada laikā un attiecīgi kļūt par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vai Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksātāju ar nākamā ceturkšņa 1. datumu, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestam līdz kārtējā ceturkšņa pēdējā mēneša 15. datumam.

Likumā ir paredzēti pārejas noteikumi tiem MUN maksātājiem, kas reģistrējušies MUN statusā līdz 31.12.2020. Piemēram, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kura MUN statusu ieguvusi līdz 31.12.2020., MUN maksātājs drīkstēs būt visu 2021. Gadu. Ar 2022. gadu SIA ir jākļūst par UIN maksātāju.

Attiecībā uz tiem MUN darbiniekiem, kas pieņemti līdz 2021. gadam, prasība piemērot parastā režīma nodokļus darba samaksai tiks attiecināta no 2021. gada 1. jūlija. Ja jau esošam MUN maksātājam darbinieks tiks pieņemts pēc 2021. gada 1. janvāra, šādam darbiniekam darba samaksai tiek piemēroti parastie nodokļi un uz šādu darbinieku neattieksies pārejas normas.

“Mikrouzņēmumu nodokļa likums” no 2021. gada 1. janvāra vairs neparedz darba samaksas apmēra ierobežojumu.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
No 2021.gada par vienu procentpunktu paredzēts samazināt Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi – no 35,09 uz 34,09 procentiem. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā.

Lai palielinātu pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību, no nākamā gada jūlija pašnodarbinātajiem minimālās sociālās iemaksas no ienākumiem būs jāveic 10 procentu apmērā līdzšinējo piecu procentu vietā.

Ar 2021. gada 1. janvāri zaudē spēku katram nodokļu maksātājam individuāli noteiktais termiņš darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu ziņojuma iesniegšanai un VSAOI maksājumam. Turpmāk darba devēja ziņojums visiem iesniedzams līdz mēneša 17. datumam, bet VSAOI samaksas termiņš ir 23. datums.

Samazinātā PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredz līdz 2023.gada 31.decembrim saglabāt PVN samazināto likmi 5% apmērā svaigiem Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem, lai palīdzētu attīstīt lauksaimniecības nozari, mazinātu pelēko jeb ēnu ekonomiku un palielinātu legāli strādājošu uzņēmumu skaitu.

* Ar plašāku informāciju par izmaiņām Latvijas nodokļu politikā aicinām iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā (www.vid.gov.lv), kā arī Latvijas Republikas tiesību aktu publicēšanas vietnē (www.likumi.lv).
*Informāciju sagatavoja A.Kleimane

Paplašina valsts atbalsta saņēmēju loku lauksaimniecības un pārtikas nozarēs Covid-19 negatīvo seku mazināšanai.

Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. 

Arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas Latvijā turpinās Covid-19 negatīvā ietekme lauksaimniecības un pārtikas nozarē, izraisot finanšu grūtības un dzīvotspējas apdraudējumu ne tikai atbalsta pasākumos sākotnēji etvertajiem ražotājiem, bet arī citiem ražotājiem.

Piena sektorā lauksaimniekiem turpināja samazināties ieņēmumi, tādējādi grozījumi noteikumos paredz piešķirt atbalstu piena ražotājiem (par slaucamām govīm) arī par jūlija – septembra periodu, ja nozares ražotāju ieņēmumi šajā laikā bijuši vismaz par 5 procentiem zemāki nekā šādā periodā iepriekšējos trīs gados vidēji. Finansējumu šim atbalstam par slaucamām govīm jūlijā – septembrī nodrošinās, pārdalot citos pasākumos neizlietotos līdzekļus.

Noteikumu grozījumi paredz atbalstu par visiem atbalsttiesīgajiem liellopiem (gaļas šķirņu un šādu šķirņu krustojumā iegūtiem liellopiem un piena šķirņu vai piena-gaļas šķirņu krustojumā iegūtiem vīriešu kārtas liellopiem) vecumā no sešiem mēnešiem, kas tika realizēti no šā gada aprīļa līdz septembrim, kā arī atbalstu par sivēnmātēm periodā no šā gada aprīļa līdz jūnijam.

Savukārt pārējām lauksaimniecības un pārtikas jomām tiek samazināts apgrozījuma samazinājuma slieksnis no 25 uz 15 procentiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumi varēs pieteikties atbalstam, ja to neto apgrozījums ir samazinājies par vairāk nekā 15 procentiem. 
Grozījumi paredz arī atsevišķas precizējoša rakstura izmaiņas. 

Avots: ZM