Jaunumi

Valsts atbalstītajās apdrošināšanas polisēs lauksaimniekiem nedrīkstēs iekļaut zemu atlīdzības limitu.

ir apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2021.-2022. gada plānošanas pārejas periodā, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas polisēs netiek iekļauts ļoti zems atlīdzības limits, kas nepasargā lauksaimniekus lielu zaudējumu gadījumā.

Tāpēc turpmāk:

• minimālā atlīdzības limita apmēram par apdrošināšanas polisē minētajiem riska faktoriem jābūt vismaz 200% no apdrošināšanas prēmijas,

• pašrisks, iestājoties polisē minētajiem riska faktoriem, nedrīkst mainīties atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no polisē minētajiem riska faktoriem,

• atbalstu nepiešķirs par tādām apdrošināšanas polisēm, kas paredz segt to slimību radītos zaudējumus, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju.

Noteikumos iekļauti arī šādi papildu nosacījumi atbalsta administrēšanai:

• brīdī, kad lauksaimnieks piesakās apdrošināšanas atbalstam, polisei ir jābūt spēkā esošai un līdz iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējai dienai apdrošināšanas polisei ir jābūt pilnībā apmaksātai,

• ja rodas aizdomas, ka apdrošināšanas polise nav ekonomiski pamatota vai nav apdrošināšanas mērķim atbilstoša, Lauku atbalsta dienests var pieprasīt skaidrojumu no apdrošinātāja vai atbalsta pretendenta,

• noteikumi dzīvnieku apdrošināšanai paredz atbalsta proporcionālu samazinājumu gadījumos, kad dzīvnieki apdrošināti uz periodu, īsāku par vienu gadu,

• apdrošinātājam noteikts pienākums informēt Lauku atbalsta dienestu par gadījumiem, kad apdrošināšanas līgums ir grozīts vai izbeigts pirms termiņa un lauksaimniekam atmaksāta apdrošināšanas prēmija vai tās daļa.

Lai atbalstu saņemtu arī pretendenti, kas apdrošināšanas polises iegādājušies pirms noteikumu stāšanās spēkā, visi minētie grozījumi attieksies tikai uz tiem apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti pēc 2021.  gada 20. Augusta.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Jaunas iespējas zemes izmantošanā – kā ar bērzu kompensēt ogļskābās gāzes izmešus.

Šajā pavasarī Latvijas uzņēmums “Not Hot Environmental Solutions” Valkas novada Kārķu pagasta “Pabēržos” 16 hektāru platībā iestādījis 32 tūkstošus bērzu. Šī jaunaudze 40 gadu laikā kompensēs 8,9 tonnas CO2, bet visi uzņēmuma līdz šim iestādītie koki – 16 tonnas CO2. Šobrīd “Not Hot Environmental Solutions” pieder astoņas apstādītas bērzu plantācijas dažādās Latvijas vietās. Tajās aug 57,8 tūkstoši koku.

“Not Hot Environmental Solutions” uzņēmumiem un privātpersonām piedāvā aprēķināt, cik tonnu CO2 katrs saražo atkarībā no saviem uzņēmējdarbības, sadzīves, transporta u.c. paradumiem, un piedāvā finansēt atbilstoša koku daudzuma stādīšanu, lai šo izmešu apjomu kompensētu. Koki paliek zemju īpašnieku pārvaldībā un pēc 40 gadiem tiks pārstrādāti mēbelēs, turpinot dzīvi jaunā ciklā. Tādā veidā ikvienam ir iespēja kļūt klimatneitrālam un pat klimatam draudzīgam, jau iepriekš kompensējot vairāk CO2, nekā tiek saražots.

Uzņēmums ir dibināts 2019. gadā. Tā idejas autori ir uzņēmējs Māris Simanovičs un vācu uzņēmējs ar pieredzi mežsaimniecībā Maikls Brokmans. Uzņēmuma mobilās lietotnes un kalkulatora izstrādē cīņai ar klimata pārmaiņām investēti 500 tūkstoši eiro.

Strādājot pie platformas, “Not Hot Environmental Solutions” ir sadarbojies ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu “Silava”, izstrādājot optimālu zemes apstādīšanas modeli un izkalkulējot CO2 piesaisti bērzu audzēm to dzīves cikla laikā. Lai varētu novērtēt personas vai uzņēmuma darbības rezultātā radušos CO2 emisijas, sadarbībā ar vides aktīvistu un pētnieku Jāni Brizgu izstrādāts kalkulators, kas pielāgots atsevišķi uzņēmumiem un privātpersonām.

Informācijas avots: Magnetic Latvia – Labs of Latvia

Meža nozare paraksta sadarbības memorandu.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un meža nozares nevalstiskās organizācijas pārstāvošā Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) ir parakstījusi sadarbības memorandu ar mērķi kāpināt atjaunojamo resursu un bioekonomikas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā.


Memorandā izvirzīti trīs stratēģiskie nozares mērķi:
– līdz 2030. gadam dubultot pievienoto vērtību uz vienu darba vietu meža nozarē;
– līdz 2030. gadam palielināt meža nozares saražotās produkcijas vērtību divas reizes;
– veidot mežaudzes par 25 % ražīgākas.


Memorandu parakstījušās organizācijas un uzņēmumi apņemas koordinēti sadarboties šo stratēģisko meža nozares un Nacionālā attīstības plāna (NAP2027) mērķu sasniegšanā.

Lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, meža nozare apņemas veicināt uz zinātnes atziņām balstītu meža kopšanas modeļu ieviešanu Latvijā un tādu mežu apsaimniekošanas prakses attīstīšanu, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu. Ir jāpalielina Latvijas mežu devums globālo klimata pārmaiņu mazināšanā un atjaunojamo resursu izmantošana. Ir jāveicina plašāka atjaunojamo koksnes materiālu izmantošana, piemēram, jāatbalsta koka māju būvniecība, tai skaitā izveidojot koka augstceltņu būvniecības programmu.

Mežsaimniecības un bioekonomikas produktu radīšana un izmantošana ir viens no stūrakmeņiem, lai noturētu un attīstītu ražošanu Latvijas reģionos, kas savukārt mazinātu reģionālas depopulācijas tendences.

“Meža nozare ir viens no tiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem, kuru gudri attīstot ir iespējams gūt ļoti daudzveidīgas ilgtermiņa dividendes visas valsts mērogā. Tās ir labi apmaksātas darba vietas visas valsts teritorijā, tie ir tradicionāli un inovatīvi eksporta produkti, un tā ir iespēja pilnvērtīgi atpūsties koptos un labi apsaimniekotos Latvijas mežos. Meža nozarei ir pa spēkam būt gan par vienu no vadošajiem sektoriem Latvijas iedzīvotāju kopējās labklājības palielināšanā, gan arī palīdzēt pildīt Latvijas saistības Eiropas zaļā kursa ietvaros. Kopti un kārtīgi apsaimniekoti meži vienlaikus ir gan atjaunojams ilgtermiņa dabas resurss, gan arī izcils ogļskābās gāzes piesaistes veids,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs.

Informācijas avots: Latvijas valsts meži

Sezonas laukstrādniekiem – īpašs nodokļu režīms

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.
Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.
Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem

  • lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai;
  • lauksaimnieks 2021.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros;
  • lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Savukārt, lai sezonas laukstrādnieka ienākumiem varētu piemērot 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tam ir jāatbilst šādiem trim nosacījumiem: 

  • persona ir nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā;
  • personas ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro;
  • personai četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.

Gadījumā, ja sezonas laukstrādnieks vienā un tajā pašā zemnieku saimniecībā ir nodarbināts 65 kalendārās dienas pēc kārtas un viņa ienākumi mēnesī pārsniedz 3000 eiro, šādas darbinieks ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā darbinieks un turpmāk no viņa ienākumiem pilnā apmērā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Informācijas avots: Finanšu ministrija, Lauku atbalsta dienests

Kadastrālās vērtības Latvijā

Pašlaik Latvijā spēkā esošās kadastrālās vērtības iecerēts turpināt piemērot vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. To paredz ceturtdien, 4. februārī, Saeimā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi.

Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.

“Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut,” iepriekš akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu.

Lai grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Jau vairākus gadus Valsts zemes dienests (VZD) izstrādā jaunu kadastrālās vērtēšanas metodiku. Tādēļ kopš 2017. gada ir iesaldētas īpašumu kadastrālās vērtības, kas tiek izmantotas, piemēram, aprēķinot NĪN un piespiedu nomas maksu.

Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt 2019. gada oktobra beigās tika nolemts kadastrālās vērtības “iesaldēt” vēl uz diviem gadiem – līdz 2022. Gadam.

Informācijas avots: Latvijas Sabiedriskais medijs