ES pilsoņiem, pērkot lauksaimniecības zemi, plāno atcelt prasību par valsts valodas zināšanām
Ar grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” plānots atcelt prasību apliecināt valsts valodas prasmi lauksaimniecības zemes pircējiem – Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.
Izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodots 7. septembrī.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņu mērķis ir pilnveidot lauksaimniecības zemes darījumu tiesisko regulējumu, lai veicinātu efektīvu, racionālu un ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu, tostarp papildinot lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesību subjektu loku.
ES Cilvēktiesību tiesa: likuma prasība ir diskriminējoša un brīvas uzņēmējdarbības ierobežojoša
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb lauksaimniecības zemes darījumu tiesiskais regulējums ietverts Likuma sestajā nodaļā. Viena no Likumā izvirzītajām prasībām lauksaimniecības zemes iegādei ir nosacījums citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī juridisko personu kapitāldaļu (akciju) īpašniekam vai īpašniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visām personām, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir minēto valstu pilsoņi, par to, ka tām ir jābūt saņēmušām Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.
Ar Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB tika atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Likuma tiesiskais regulējums ir atzīts par diskriminējošu un brīvu uzņēmējdarbību ierobežojošu.
To ievērojot, no likuma tiek izslēgta prasība par to, ka iepriekšminētajiem ārvalstu zemes pircējiem vajadzīga ES pilsoņa reģistrācijas apliecība un dokuments par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.
Likumprojekts 12. oktobrī Saeimā pieņemts 1. lasījumā un līdz 26. oktobrim iespējams iesniegt priekšlikumus.
Informācijas avots: lvportals.lv, Latvijas Republikas Saeima un Ministru kabinets