lauksaimnieki

Iznākusi jaunākā ActusQ Oktobra ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par oktobra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Saglabās samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

Latvijas valdība 8. oktobrī nolēma saglabāt samazināto PVN 12% likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem ogām un dārzeņiem arī pēc 2024. gada 31. decembra.

Zemkopības ministrs Armands Krauze akcentē: “No samazinātās likmes iegūst gan vietējie ražotāji, gan iedzīvotāji, kuriem šo produktu grupa būtu uzturā jālieto vairāk, un šis ir veids, kā motivēt iedzīvotājus ēst veselīgāk, vienlaikus atbalstot nozares uzņēmējus. Ņemot vērā, ka samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem kompensē ar beztermiņa akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem cukurotajiem dzērieniem, samazinātā likme šai produktu grupai ir piemērojama arī turpmāk.”

Eiropas Savienībā PVN samazināto likmi ievieš, lai konkrētas preces būtu lētākas un pieejamākas galapatērētājiem. PVN likmes palielināšana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem nenoliedzami paaugstinātu gala cenu, un tas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju liegtu nopirkt augļus, ogas un dārzeņus, kas ir uzturā vēlami un veselīgi produkti.

Zemkopības ministrija (ZM) šodien iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar informatīvo ziņojumu “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes divpadsmit procentu apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenām”, informējot par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmes ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenu galapatērētājiem un šī produkcijas cenas atšķirību Baltijas valstīs.

No 2024. gada 1. janvāra Latvijā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem sāka piemērot 12% PVN likmi iepriekš piemērotās samazinātās 5% PVN likmes vietā. Lai novērtētu PVN izmaiņu ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādes cenu galapatērētājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) veica pētījumu par svaigu augļu, ogu un dārzeņu ikmēneša cenu divu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dominējošu pārtikas mazumtirdzniecības tīklu internetveikalos.

LBTU secinājusi, ka Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tīklos 2024. gada janvārī un februārī svaigu augļu, ogu un dārzeņu cena bez atlaidēm vidēji palielinājās par 6,5%, bet cena ar atlaidēm – par 7,9% salīdzinājumā ar 2023. gada novembra un decembra cenu. Cenas palielinājums aptuveni atbilda PVN likmes izmaiņām. Dažu produktu cenas kāpums bija krietni straujāks par PVN palielinājumu, bet tas lielākoties saistīts ar pašu produktu iepirkuma cenas palielināšanos.

Salīdzinot cenas Baltijas valstu mazumtirdzniecības tīklos, redzams, ka svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu indekss mazumtirdzniecībā Latvijā ir zemāks par analogas produkcijas vidējo cenu indeksu Lietuvā un Igaunijā:

  • Lietuvā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu līmenis bez atlaidēm ir bijis par 9% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 10% augstāks nekā Latvijā, un tas kopumā atbilst PVN likmes starpībai starp Latviju un Lietuvu (+8%),
  • Igaunijā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējo cenu līmenis bez atlaidēm ir tikai par 2% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 5% augstāks nekā Latvijā, un tas neatspoguļo PVN likmes starpību starp Latviju un Igauniju (+9%).

Tā kā svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenas veidošanas politika katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīga, ir vērojamas salīdzinoši lielas cenas atšķirības starp analizētajiem svaigu augļu, ogu un dārzeņu produktiem. Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nevar izskaidrot tikai ar noteiktajām PVN likmēm, jo cenas apmēru ietekmē daudzi mainīgie faktori. Svarīgākais no tiem ir iepirkuma cena, kas atkarīga no sezonalitātes, darbaspēka un citām izmaksām, kā arī patērētāju uzvedība, pirktspēja un pat konkurence starp pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Pieejams atbalsts lauku saimniecību modernizācijai

No šī gada 4. novembra līdz 4. decembrim lauksaimnieki, kooperatīvi un zinātniskās institūcijas var pieteikties vairākos pasākumos (intervencēs) savu saimniecību vai uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, energoefektivitātes palielināšanai, biodrošības pasākumu ieviešanai un citām aktivitātēm.

Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietnieks Juris Cvetkovs skaidro: ”2023.-2027. gada plānošanas periodā šī ir pirmā reize, kad saimnieki var pieteikties atbalstam lauku saimniecību konkurētspējai, dzīvnieku labturības uzlabošanai un citām aktivitātēm. Šī ir iespēja gan lielām, gan mazām saimniecībām īstenot savus projektus. Iepriekš bijām pieraduši šo atbalstu saukt par atbalstu modernizācijai. Protams, mainās ne tikai pasākuma nosaukums, bet arī atbalsta saņemšanas nosacījumi. Piemēram, lai aprēķinātu saimniecības lielumu, vērā tiks ņemts pēdējo trīs gadu apgrozījums, kā arī vērtēs saistītos uzņēmumus. Piešķirtā finansējuma aprēķinā vērā ņems pārejas periodā 2022. -2024. gadā saņemto finansējumu. Šie ir tikai daži izmaiņu piemēri.

Saprotot, ka prasības ir detalizētas, LAD ir domājis, kā palīdzēt lauksaimniekiem veikt aprēķinus. Piemēram, veidosim iepriekš pieteikšanas iespēju, kur ikviens varēs provizoriski redzēt datus, ko LAD jau būs ieguvis no citām iestādēm, lai būtu vieglāk vērtēt, kāda ir situācija saimniecībā.

Jau tagad saprotam, ka jautājumu būs daudz, tāpēc 2. oktobrī plkst.10.00 organizēsim publisku vebināru, lai ikviens lauksaimnieks, kurš vēlas īstenot projektu, varētu izvērtēt, vai plānotās aktivitātes varēs īstenot un saimniecība atbildīs prasībām. Tā ikvienam būs iespēja uzdot neskaidros jautājumus.”

“Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai” (LA 4.1.1.)

Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas attīstību.

Pirmās kārtas publiskais finansējums mazajām lauku saimniecībām ir 16,78 miljoni eiro, savukārt vidējām lauku saimniecībām – 18,4 miljoni eiro. Finansējums ir pieejams proporcionālā sadalījumā pa reģioniem – pēc LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izvietojuma (precīzu sadalījumu pa reģioniem var skatīt LAD tīmekļvietnē).

Atbalstam preventīviem ieguldījumiem (žogu izveide, sargsuņu iegāde) aitkopības saimniecībām varēs pieteikties no 2024. gada 4. novembra līdz 2025. gada 4. martam (ilgāk, nekā citos pasākumos). Finansējums šīm aktivitātēm ir 1 miljons eiro.

Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās (LA 4.1.2.)

Šī atbalsta mērķis ir mudināt lauksaimniekus uz klimata pārmaiņas mazinošiem ieguldījumiem, kā arī veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Kopējais finansējums pirmajā kārtā ir 17,3 miljoni eiro, kas ir sadalīti proporcionāli pēc LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izvietojuma (precīzu sadalījumu pa reģioniem var skatīt LAD tīmekļvietnē).

Svarīgi! Maksimālo attiecināmo izmaksu noteikšanā tiks ņemta vērā pārejas periodā piešķirtā summa 4.1. pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Tāpat tiks ņemti vērā dati par saistītajiem uzņēmumiem, nosakot uzņēmuma lielumu un piešķirto finansējumu.

“Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai” (LA 4.1.3.)

Atbalsts paredzēts, lai uzlabotu dzīvnieku labturību un veselību, kā arī īstenotu biodrošības pasākumus saimniecībās. Pirmās kārtas pieejamā finansējuma apmērs ir 7,59 miljoni eiro.

“Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai” (LA 4.1.4.)

Atbalsts ir mērķēts, lai veicinātu lauksaimniecības nozares saimnieciskās darbības veicēju ieguldījumu atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos.

Pirmās kārtas publiskais finansējums ir noteikts 9,5 miljonu eiro apmērā, tai skaitā:

  • ieguldījumiem energoefektivitātē paredzēti 4,76 miljoni eiro;
  • ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas ražošanā novirzīti 4,76 miljoni eiro.

Svarīgi! Nosakot uzņēmuma lielumu un piešķirto finansējumu, tiks ņemti vērā dati par saistītajiem uzņēmumiem.

Pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvei un atjaunošanai var saņemt atbalstu pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” (LA 4.3.)

Arī kooperatīvi atbalsta pasākumiem var pieteikties no šā gada 4.novemrba līdz 4. decembrim. Plašāk par atbalsta nosacījumiem kooperatīviem var lasīt LAD tīmekļvietnē.

Visu iepriekš minēto atbalsta pasākumu iesniegto projektu īstenošanas termiņš, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, ir viens gads un seši mēneši no LAD lēmuma apstiprināšanas. Ja tiek veikta būvniecība, pārbūve un iegādāti ražošanas pamatlīdzekļi, tad projektu īstenošanas termiņš ir divi gadi pēc dienesta lēmuma pieņemšanas brīža.

Detalizēta informācija par pasākumu nosacījumiem ir skatāma Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē: Atbalsta veidi – Projekti un investīcijas.

Informācija avots: Lauku atbalsta dienests

Iznākusi jaunākā ActusQ Septembra ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par septembra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Lauksaimniekiem aktuālie datumi rudens sezonas laikā

Informācija par aktuālajiem datumiem rudens sezonas laikā Lauku atbalsta dienesta platību maksājumu kalendārā:

1. oktobris
Datums, līdz kuram var iesniegt pierādījumus aktīvā lauksaimnieka kritērija izpildei.
Tie lauksaimnieki, kuri neatbilst aktīvā lauksaimnieka nosacījumiem, līdz 1.oktobrim var iesniegt pierādījumus aktīvā lauksaimnieka kritērija izpildei par saimniecības lauksaimniecības darbiniekiem vai par lauksaimnieciskās darbības izmaksām.

Datums, līdz kuram var iesniegt deklarāciju par lauksaimniecības darba algām.
Saimniecības, kurās LIZ platības ir vairāk nekā 1020 ha un ISIP pārsniedz 100 000 EUR, var iesniegt deklarāciju par lauksaimniecības darba algām 2023.gadā.

31. oktobris
Vismaz līdz šim datumam jāsaglabā starpkultūras un zālāji pasējā, kas pieteikti EKO2.

15. novembris
No kārtējā 15. novembra līdz nākamā 15. februārim noteiktā apmērā jānodrošina augsnes segums, lai attiecībā uz 2025. gada sezonu izpildītu Nosacījuma sistēmas obligāto LLVS6 prasību, kā arī EKO1 vai EKO7 nosacījumus, ja pieteiksieties šiem atbalsta veidiem Ģeotelpiskajā iesniegumā. Augsnes segumu var nodrošināt ar sētiem vai stādītiem kultūraugiem, zālaugiem, saglabājot rugaini vai atstājot neapstrādātu platību pēc kultūraugu novākšanas.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests