zemkopība

LAD pakāpeniski izmaksā bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu

No šā gada 25. novembra Lauku atbalsta dienests (LAD) pakāpeniski izmaksā bioloģiskās lauksaimniecības avansu (BLA). Līdz šim ir izmaksāti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro aptuveni 1500 lauksaimniekiem, un izmaksu process turpinās katru dienu.

Decembra sākumā LAD plāno veikt Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) gala maksājumu, izmaksāt atbalstu mazajiem lauksaimniekiem un veikt citus platību maksājumus. Maksājumu grafiks un provizoriskās atbalsta likmes ir pieejamas Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē “Atbalsta likmes un izmaksu grafiks”.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Iznākusi jaunākā ActusQ Oktobra ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par oktobra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Senāts vieš skaidrību lauksaimniecības zemes ierobežojumu piemērošanā

Pēc gandrīz četrus gadus ilgušas tiesvedības trijās tiesu instancēs, Latvijas Republikas Senāts 2024. gada 20. septembrī ir viesis skaidrību lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu piemērošanā.

SIA “ActusQ” juristu komanda, sniedzot juridisku atbalstu vienam no Latvijas lielākajiem Zemgales reģiona nacionāla kapitāla lauksaimniecības uzņēmumiem un vienam no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Latvijā SIA “Uzvara-Lauks”, veda tiesvedības lietu līdz Senāta līmenim par pašvaldības atteikumu sniegt piekrišanu papildus lauksaimniecības zemju iegūšanai īpašumā.

Ar Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 20. septembra spriedumu lietā Nr. A420141920 (SKA-99/2024), tika atcelts klientam nelabvēlīgais Administratīvās apgabaltiesas spriedums un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Spriedumā Senāts sniedza likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 29. panta ceturtās un piektās daļas interpretāciju.

Likuma Par Zemes Privatizāciju Lauku apvidos 29. panta ceturtā un piektā daļa:

Ceturtās daļas pirmais teikums: Viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes.
Piektā daļa: Šā panta ceturtajā daļā minētajā lauksaimniecības zemes platībā neieskaita lauksaimniecības zemi, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem tiešos maksājumus šajā likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.

Senāts atzina, ka:

  • Likuma 29. panta ceturtā daļa attiecas uz visu lauksaimniecības zemi, kas var piederēt vienai personai, neatkarīgi no tā, vai zeme iegūta pirms vai pēc Likuma grozījumu spēkā stāšanās 2014. gada 1. novembrī.
  • Likumdevēja mērķis bija novērst pārmērīgu lauksaimniecības zemes koncentrāciju, vienlaikus atbalstot lauksaimniecisko ražošanu un neaizskarot tās personas, kas jau aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību un saņēma tiešos maksājumus ierobežojumu spēkā stāšanās brīdī 2014.gada 1.novembrī.
  • Likuma 29. panta piektās daļas izņēmums attiecas arī uz lauksaimniecības zemi, kas jau bija personas īpašumā 2014. gada 1. novembrī un par kuru persona saņēma tiešos maksājumus. Tādējādi šī zeme nav jāieskaita 2000 hektāru limitā, kas noteikts 29.panta ceturtajā daļā.

Balstoties uz Senāta spriedumā izteiktajām atziņām, turpmāk pašvaldību lauksaimniecības zemju komisijām, pieņemot lēmumus par lauksaimniecības zemes iegādi, būtu jānoskaidro ne tikai tas, vai persona formāli ir sasniegusi iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālās platības limitu, bet arī jānoskaidro tas, vai personai līdz 2014.gada 1.novembrim piederēja zeme, par kuru tā saņēma tiešos maksājumus. Šī platība nav jāieskaita 2000 hektāru limitā.

Senāta sprieduma ietekme

Gandrīz 10 gadus ierobežojumi radīja neskaidrības, strīdus un apgrūtināja uzņēmumu izaugsmi, skarot gan nacionāla, gan ārvalstu kapitāla lauksaimniecības uzņēmumus un zemju īpašniekus.

Šis Senāta nolēmums sniedz pašvaldībām un tiesām saistošu interpretāciju par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta piektās daļas piemērošanu. Ar šo nolēmumu tiek veicināta vienota Likuma piemērošanas prakse, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un paredzamības principu ievērošanu attiecībā uz lauksaimniecības zemes īpašumtiesību ierobežojumiem.

Ar Senāta spriedumu tiek atzītas tiesības iegūt papildus lauksaimniecības zemi īpašumā lauksaimniekiem, kuri formāli jau ir sasnieguši maksimālās platības limitu, ja līdz 2014. gada 1. novembrim viņiem piederēja zeme, par kuru tās saņēma tiešos atbalsta platību maksājumus. Šādas īpašuma platības netiek ieskaitītas maksimālās platības limitā, tādējādi dodot iespēju turpināt taisnīgu un samērīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību.

Informāciju sagatavoja: SIA “ActusQ” komanda

Saglabās samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

Latvijas valdība 8. oktobrī nolēma saglabāt samazināto PVN 12% likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem ogām un dārzeņiem arī pēc 2024. gada 31. decembra.

Zemkopības ministrs Armands Krauze akcentē: “No samazinātās likmes iegūst gan vietējie ražotāji, gan iedzīvotāji, kuriem šo produktu grupa būtu uzturā jālieto vairāk, un šis ir veids, kā motivēt iedzīvotājus ēst veselīgāk, vienlaikus atbalstot nozares uzņēmējus. Ņemot vērā, ka samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem kompensē ar beztermiņa akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem cukurotajiem dzērieniem, samazinātā likme šai produktu grupai ir piemērojama arī turpmāk.”

Eiropas Savienībā PVN samazināto likmi ievieš, lai konkrētas preces būtu lētākas un pieejamākas galapatērētājiem. PVN likmes palielināšana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem nenoliedzami paaugstinātu gala cenu, un tas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju liegtu nopirkt augļus, ogas un dārzeņus, kas ir uzturā vēlami un veselīgi produkti.

Zemkopības ministrija (ZM) šodien iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar informatīvo ziņojumu “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes divpadsmit procentu apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenām”, informējot par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmes ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenu galapatērētājiem un šī produkcijas cenas atšķirību Baltijas valstīs.

No 2024. gada 1. janvāra Latvijā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem sāka piemērot 12% PVN likmi iepriekš piemērotās samazinātās 5% PVN likmes vietā. Lai novērtētu PVN izmaiņu ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādes cenu galapatērētājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) veica pētījumu par svaigu augļu, ogu un dārzeņu ikmēneša cenu divu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dominējošu pārtikas mazumtirdzniecības tīklu internetveikalos.

LBTU secinājusi, ka Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tīklos 2024. gada janvārī un februārī svaigu augļu, ogu un dārzeņu cena bez atlaidēm vidēji palielinājās par 6,5%, bet cena ar atlaidēm – par 7,9% salīdzinājumā ar 2023. gada novembra un decembra cenu. Cenas palielinājums aptuveni atbilda PVN likmes izmaiņām. Dažu produktu cenas kāpums bija krietni straujāks par PVN palielinājumu, bet tas lielākoties saistīts ar pašu produktu iepirkuma cenas palielināšanos.

Salīdzinot cenas Baltijas valstu mazumtirdzniecības tīklos, redzams, ka svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu indekss mazumtirdzniecībā Latvijā ir zemāks par analogas produkcijas vidējo cenu indeksu Lietuvā un Igaunijā:

  • Lietuvā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu līmenis bez atlaidēm ir bijis par 9% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 10% augstāks nekā Latvijā, un tas kopumā atbilst PVN likmes starpībai starp Latviju un Lietuvu (+8%),
  • Igaunijā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējo cenu līmenis bez atlaidēm ir tikai par 2% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 5% augstāks nekā Latvijā, un tas neatspoguļo PVN likmes starpību starp Latviju un Igauniju (+9%).

Tā kā svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenas veidošanas politika katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīga, ir vērojamas salīdzinoši lielas cenas atšķirības starp analizētajiem svaigu augļu, ogu un dārzeņu produktiem. Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nevar izskaidrot tikai ar noteiktajām PVN likmēm, jo cenas apmēru ietekmē daudzi mainīgie faktori. Svarīgākais no tiem ir iepirkuma cena, kas atkarīga no sezonalitātes, darbaspēka un citām izmaksām, kā arī patērētāju uzvedība, pirktspēja un pat konkurence starp pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Pieejams atbalsts lauku saimniecību modernizācijai

No šī gada 4. novembra līdz 4. decembrim lauksaimnieki, kooperatīvi un zinātniskās institūcijas var pieteikties vairākos pasākumos (intervencēs) savu saimniecību vai uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, energoefektivitātes palielināšanai, biodrošības pasākumu ieviešanai un citām aktivitātēm.

Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietnieks Juris Cvetkovs skaidro: ”2023.-2027. gada plānošanas periodā šī ir pirmā reize, kad saimnieki var pieteikties atbalstam lauku saimniecību konkurētspējai, dzīvnieku labturības uzlabošanai un citām aktivitātēm. Šī ir iespēja gan lielām, gan mazām saimniecībām īstenot savus projektus. Iepriekš bijām pieraduši šo atbalstu saukt par atbalstu modernizācijai. Protams, mainās ne tikai pasākuma nosaukums, bet arī atbalsta saņemšanas nosacījumi. Piemēram, lai aprēķinātu saimniecības lielumu, vērā tiks ņemts pēdējo trīs gadu apgrozījums, kā arī vērtēs saistītos uzņēmumus. Piešķirtā finansējuma aprēķinā vērā ņems pārejas periodā 2022. -2024. gadā saņemto finansējumu. Šie ir tikai daži izmaiņu piemēri.

Saprotot, ka prasības ir detalizētas, LAD ir domājis, kā palīdzēt lauksaimniekiem veikt aprēķinus. Piemēram, veidosim iepriekš pieteikšanas iespēju, kur ikviens varēs provizoriski redzēt datus, ko LAD jau būs ieguvis no citām iestādēm, lai būtu vieglāk vērtēt, kāda ir situācija saimniecībā.

Jau tagad saprotam, ka jautājumu būs daudz, tāpēc 2. oktobrī plkst.10.00 organizēsim publisku vebināru, lai ikviens lauksaimnieks, kurš vēlas īstenot projektu, varētu izvērtēt, vai plānotās aktivitātes varēs īstenot un saimniecība atbildīs prasībām. Tā ikvienam būs iespēja uzdot neskaidros jautājumus.”

“Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai” (LA 4.1.1.)

Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas attīstību.

Pirmās kārtas publiskais finansējums mazajām lauku saimniecībām ir 16,78 miljoni eiro, savukārt vidējām lauku saimniecībām – 18,4 miljoni eiro. Finansējums ir pieejams proporcionālā sadalījumā pa reģioniem – pēc LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izvietojuma (precīzu sadalījumu pa reģioniem var skatīt LAD tīmekļvietnē).

Atbalstam preventīviem ieguldījumiem (žogu izveide, sargsuņu iegāde) aitkopības saimniecībām varēs pieteikties no 2024. gada 4. novembra līdz 2025. gada 4. martam (ilgāk, nekā citos pasākumos). Finansējums šīm aktivitātēm ir 1 miljons eiro.

Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās (LA 4.1.2.)

Šī atbalsta mērķis ir mudināt lauksaimniekus uz klimata pārmaiņas mazinošiem ieguldījumiem, kā arī veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Kopējais finansējums pirmajā kārtā ir 17,3 miljoni eiro, kas ir sadalīti proporcionāli pēc LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izvietojuma (precīzu sadalījumu pa reģioniem var skatīt LAD tīmekļvietnē).

Svarīgi! Maksimālo attiecināmo izmaksu noteikšanā tiks ņemta vērā pārejas periodā piešķirtā summa 4.1. pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Tāpat tiks ņemti vērā dati par saistītajiem uzņēmumiem, nosakot uzņēmuma lielumu un piešķirto finansējumu.

“Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai” (LA 4.1.3.)

Atbalsts paredzēts, lai uzlabotu dzīvnieku labturību un veselību, kā arī īstenotu biodrošības pasākumus saimniecībās. Pirmās kārtas pieejamā finansējuma apmērs ir 7,59 miljoni eiro.

“Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai” (LA 4.1.4.)

Atbalsts ir mērķēts, lai veicinātu lauksaimniecības nozares saimnieciskās darbības veicēju ieguldījumu atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos.

Pirmās kārtas publiskais finansējums ir noteikts 9,5 miljonu eiro apmērā, tai skaitā:

  • ieguldījumiem energoefektivitātē paredzēti 4,76 miljoni eiro;
  • ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas ražošanā novirzīti 4,76 miljoni eiro.

Svarīgi! Nosakot uzņēmuma lielumu un piešķirto finansējumu, tiks ņemti vērā dati par saistītajiem uzņēmumiem.

Pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvei un atjaunošanai var saņemt atbalstu pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” (LA 4.3.)

Arī kooperatīvi atbalsta pasākumiem var pieteikties no šā gada 4.novemrba līdz 4. decembrim. Plašāk par atbalsta nosacījumiem kooperatīviem var lasīt LAD tīmekļvietnē.

Visu iepriekš minēto atbalsta pasākumu iesniegto projektu īstenošanas termiņš, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, ir viens gads un seši mēneši no LAD lēmuma apstiprināšanas. Ja tiek veikta būvniecība, pārbūve un iegādāti ražošanas pamatlīdzekļi, tad projektu īstenošanas termiņš ir divi gadi pēc dienesta lēmuma pieņemšanas brīža.

Detalizēta informācija par pasākumu nosacījumiem ir skatāma Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē: Atbalsta veidi – Projekti un investīcijas.

Informācija avots: Lauku atbalsta dienests